KĀ VILKS VIENACIS ZAUDĒJA ACI | HOW WOLF ONE-EYE LOST HIS EYE |
Juris Kronbergs | trans. Mara Rozitis |
Kādu ntu viņš uzmodās juzdams nāsīs savādu smaku Blakus stāvēja Nāve un Nāve teica: "Nāc skriesimies!" Viņs teica: "Ej projām, tu vecā zagle, kamēr es vēl spēšu pakustēt, es bāsu sprungulis tev kāju priekšā, plosīšu tevi, tavu ēnu un visus tavus bē em vē braucošos draugus!" Bet Nāve teica: "Nāc skriesimies!" "Labi, skriesim uz rietiem", viņš teica "Sekosim saules rietam. Stāsim tad, kad pēdējais saules stars izdursies cauri gaisa miesai!" Tā viņi skrēja sānu pie sāna Nāve ar smaku un ēnu Vilks ar kažoku un zobiem asiem kā dažlaba vārda sekas Viņi skrēja caur ciematiem, caur pilsētām un lauku sētām, pa ceļiem un tiltiem Pamazām Nāve manāmi gura, jo pat skriedamās darīja savu darbu Zinādama, ka Vilks būs pirmais tā nodevīgi gribēja grābt viņu aiz sprandas, bet trāpīja acī Tā tas notika toreiz, kad Nāve tīkoja viņa miesu Tā tas notika toreiz, kad Nāve sāka ņemt savu tiesu |
He awoke one morning when a strange stench reached his nostrils By his bed stood Death and Death said, "Let"s race!" He said, "Begone, you decrepit thief, as long as I can still move I"ll be a sprag in your wheel, I"ll rip you to shreds, your shadow too and all your rolls-roycing cronies!" But Death said, "Let"s race!" "Done", said he, "we"ll race to the west and follow the setting sun. We"ll stop when the sun"s last ray has pierced the flesh of air!" And so they raced abreast Death with his stink and his shadow Wolf with his coat and his teeth as sharp as certain words can be They raced through towns and villages over farms and by-roads and bridges It was clear that Death was winded He not only had to run, but reap as well When he saw that Wolf had surged ahead he lunged to grip his scrag but caught his eye instead And so it happened, when Death desired his flesh And so it happened, when Death began to take his own |
Copyright © Juris Kronbergs 2006; trans. copyright © Mara Rozitis 2006
![]() |