ISTABA AR SKATU ROOM WITH A VIEW
Juris Kronbergs trans. Mara Rozitis
Ir tik daudz par ko skumt
To viŋš ļoti labi zināja:
strauja garāmslīdošu kustību deja
zvirgzdu savrocīgi sacerētā simfonija
kuru neviens neierakstīs
atšk&eltā koka pārāk īsais dialogs ar zibeni
nogāzes pēkšŋā pārvēršanās
uzkalnā

Bet kādu rītu kad Vilks Vienacis
uzmodās pavēra aizkarus
un vēroja sevi spogulī viŋš redzēja -
zilas debesis zaļoksni jūru
un baznīcu

Viŋš lēnām gāja lejup pa kalnu
Caur kļavu lapām viŋš nojauta ūdeni
laivas prāmi peldētāju
Un pēkšŋo lietu
kas beidzās pirms bija pat sācies

Un viŋš domāja: "Es laikam šodien
esmu reti labā omā
samierinājies ar zaļoksni jūru
debesīm un baznīcu sevī"
There's so much to grieve for
He knew that so well:
the rapid flashing past of movement's dance
the short exchange between a cleaved tree
and lightning's bolt
downhill's sudden transformation
into uphill


But one morning when Wolf One-Eye
awoke drew back the curtains
eyed himself in the mirror he saw
blue sky a sea greenery
and a cathedral


He moved carefully down the slope
Through trees he caught a glimpse of water
boats leaves a ferry a swimmer
and a sudden squall of rain
that stopped before it even started


And he thought, "I must be
in a remarkably good mood today
at peace with the green the sea
the sky and cathedral within me"

Copyright © Juris Kronbergs 2006; trans. copyright © Mara Rozitis 2006


...buy this book
next
index
translator's next